← KN

Pv 38

3. Nandakapetavatthu

Neither a German nor an English translation of this text is held here — the Pāli text is shown.

3. Nandakapetavatthu

Rājā piṅgalako nāma,
Suraṭṭhānaṁ adhipati ahu;
Moriyānaṁ upaṭṭhānaṁ gantvā,
Suraṭṭhaṁ punarāgamā.

Uṇhe majjhanhike kāle,
Rājā paṅkaṁ upāgami;
Addasa maggaṁ ramaṇīyaṁ,
Petānaṁ taṁ vaṇṇupathaṁ.

Sārathiṁ āmantayī rājā—

“Ayaṁ maggo ramaṇīyo,
khemo sovatthiko sivo;
Iminā sārathi yāma,
suraṭṭhānaṁ santike ito”.

Tena pāyāsi soraṭṭho,
senāya caturaṅginiyā;
Ubbiggarūpo puriso,
soraṭṭhaṁ etadabravi.

“Kummaggaṁ paṭipannamhā,
bhiṁsanaṁ lomahaṁsanaṁ;
Purato dissati maggo,
pacchato ca na dissati.

Kummaggaṁ paṭipannamhā,
yamapurisāna santike;
Amānuso vāyati gandho,
ghoso suyyati dāruṇo”.

Saṁviggo rājā soraṭṭho,
sārathiṁ etadabravi;
“Kummaggaṁ paṭipannamhā,
bhiṁsanaṁ lomahaṁsanaṁ;
Purato dissati maggo,
pacchato ca na dissati.

Kummaggaṁ paṭipannamhā,
yamapurisāna santike;
Amānuso vāyati gandho,
ghoso suyyati dāruṇo”.

Hatthikkhandhaṁ samāruyha,
Olokento catuddisaṁ;
Addasa nigrodhaṁ ramaṇīyaṁ,
Pādapaṁ chāyāsampannaṁ;
Nīlabbhavaṇṇasadisaṁ,
Meghavaṇṇasirīnibhaṁ.

Sārathiṁ āmantayī rājā,
“kiṁ eso dissati brahā;
Nīlabbhavaṇṇasadiso,
meghavaṇṇasirīnibho”.

“Nigrodho so mahārāja,
pādapo chāyāsampanno;
Nīlabbhavaṇṇasadiso,
meghavaṇṇasirīnibho”.

Tena pāyāsi soraṭṭho,
yena so dissate brahā;
Nīlabbhavaṇṇasadiso,
meghavaṇṇasirīnibho.

Hatthikkhandhato oruyha,
rājā rukkhaṁ upāgami;
Nisīdi rukkhamūlasmiṁ,
sāmacco saparijjano;
Pūraṁ pānīyasarakaṁ,
pūve vitte ca addasa.

Puriso ca devavaṇṇī,
sabbābharaṇabhūsito;
Upasaṅkamitvā rājānaṁ,
soraṭṭhaṁ etadabravi.

“Svāgataṁ te mahārāja,
atho te adurāgataṁ;
Pivatu devo pānīyaṁ,
pūve khāda arindama”.

Pivitvā rājā pānīyaṁ,
sāmacco saparijjano;
Pūve khāditvā pitvā ca,
soraṭṭho etadabravi.

“Devatā nusi gandhabbo,
adu sakko purindado;
Ajānantā taṁ pucchāma,
kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti.

“Nāmhi devo na gandhabbo,
nāpi sakko purindado;
Peto ahaṁ mahārāja,
suraṭṭhā idha māgato”ti.

“Kiṁsīlo kiṁsamācāro,
suraṭṭhasmiṁ pure tuvaṁ;
Kena te brahmacariyena,
ānubhāvo ayaṁ tavā”ti.

“Taṁ suṇohi mahārāja,
arindama raṭṭhavaḍḍhana;
Amaccā pārisajjā ca,
brāhmaṇo ca purohito.

Suraṭṭhasmiṁ ahaṁ deva,
puriso pāpacetaso;
Micchādiṭṭhi ca dussīlo,
kadariyo paribhāsako.

Dadantānaṁ karontānaṁ,
vārayissaṁ bahujjanaṁ;
Aññesaṁ dadamānānaṁ,
antarāyakaro ahaṁ.

Vipāko natthi dānassa,
saṁyamassa kuto phalaṁ;
Natthi ācariyo nāma,
adantaṁ ko damessati.

Samatulyāni bhūtāni,
kuto jeṭṭhāpacāyiko;
Natthi balaṁ vīriyaṁ vā,
kuto uṭṭhānaporisaṁ.

Natthi dānaphalaṁ nāma,
na visodheti verinaṁ;
Laddheyyaṁ labhate macco,
niyatipariṇāmajaṁ.

Natthi mātā pitā bhātā,
loko natthi ito paraṁ;
Natthi dinnaṁ natthi hutaṁ,
sunihitaṁ na vijjati.

Yopi haneyya purisaṁ,
parassa chindate siraṁ;
Na koci kañci hanati,
sattannaṁ vivaramantare.

Acchejjābhejjo hi jīvo,
Aṭṭhaṁso guḷaparimaṇḍalo;
Yojanānaṁ sataṁ pañca,
Ko jīvaṁ chettumarahati.

Yathā suttaguḷe khitte,
nibbeṭhentaṁ palāyati;
Evamevaṁ ca so jīvo,
nibbeṭhento palāyati.

Yathā gāmato nikkhamma,
aññaṁ gāmaṁ pavīsati;
Evamevaṁ ca so jīvo,
aññaṁ bondiṁ pavīsati.

Yathā gehato nikkhamma,
aññaṁ gehaṁ pavīsati;
Evamevaṁ ca so jīvo,
aññaṁ bondiṁ pavīsati.

Cullāsīti mahākappino,
satasahassāni hi;
Ye bālā ye ca paṇḍitā,
saṁsāraṁ khepayitvāna;
Dukkhassantaṁ karissare.

Mitāni sukhadukkhāni,
doṇehi piṭakehi ca;
Jino sabbaṁ pajānāti,
sammūḷhā itarā pajā.

Evaṁdiṭṭhi pure āsiṁ,
sammūḷho mohapāruto;
Micchādiṭṭhi ca dussīlo,
kadariyo paribhāsako.

Oraṁ me chahi māsehi,
kālakiriyā bhavissati;
Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ,
nirayaṁ papatissahaṁ.

Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ,
vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ;
Ayopākārapariyantaṁ,
ayasā paṭikujjitaṁ.

Tassa ayomayā bhūmi,
jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṁ,
pharitvā tiṭṭhati sabbadā.

Vassāni satasahassāni,
ghoso suyyati tāvade;
Lakkho eso mahārāja,
satabhāgavassakoṭiyo.

Koṭisatasahassāni,
niraye paccare janā;
Micchādiṭṭhī ca dussīlā,
ye ca ariyūpavādino.

Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ,
dukkhaṁ vedissa vedanaṁ;
Phalaṁ pāpassa kammassa,
tasmā socāmahaṁ bhusaṁ.

Taṁ suṇohi mahārāja,
arindama raṭṭhavaḍḍhana;
Dhītā mayhaṁ mahārāja,
uttarā bhaddamatthu te.

Karoti bhaddakaṁ kammaṁ,
sīlesuposathe ratā;
Saññatā saṁvibhāgī ca,
vadaññū vītamaccharā.

Akhaṇḍakārī sikkhāya,
suṇhā parakulesu ca;
Upāsikā sakyamunino,
sambuddhassa sirīmato.

Bhikkhu ca sīlasampanno,
gāmaṁ piṇḍāya pāvisi;
Okkhittacakkhu satimā,
guttadvāro susaṁvuto.

Sapadānaṁ caramāno,
agamā taṁ nivesanaṁ;
‘Tamaddasa mahārāja,
uttarā bhaddamatthu te’.

Pūraṁ pānīyasarakaṁ,
pūve vitte ca sā adā;
‘Pitā me kālakato bhante,
tassetaṁ upakappatu’.

Samanantarānuddiṭṭhe,
vipāko udapajjatha;
Bhuñjāmi kāmakāmīhaṁ,
rājā vessavaṇo yathā.

Taṁ suṇohi mahārāja,
arindama raṭṭhavaḍḍhana;
Sadevakassa lokassa,
buddho aggo pavuccati;
Taṁ buddhaṁ saraṇaṁ gaccha,
saputtadāro arindama.

Aṭṭhaṅgikena maggena,
phusanti amataṁ padaṁ;
Taṁ dhammaṁ saraṇaṁ gaccha,
saputtadāro arindama.

Cattāro ca paṭipannā,
cattāro ca phale ṭhitā;
Esa saṅgho ujubhūto,
paññāsīlasamāhito;
Taṁ saṅghaṁ saraṇaṁ gaccha,
saputtadāro arindama.

Pāṇātipātā viramassu khippaṁ,
Loke adinnaṁ parivajjayassu;
Amajjapo mā ca musā abhāṇi,
Sakena dārena ca hohi tuṭṭho”ti.

“Atthakāmosi me yakkha,
hitakāmosi devate;
Karomi tuyhaṁ vacanaṁ,
tvaṁsi ācariyo mama.

Upemi saraṇaṁ buddhaṁ,
dhammañcāpi anuttaraṁ;
Saṅghañca naradevassa,
gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ.

Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ,
Loke adinnaṁ parivajjayāmi;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi,
Sakena dārena ca homi tuṭṭho.

Ophuṇāmi mahāvāte,
nadiyā sīghagāmiyā;
Vamāmi pāpikaṁ diṭṭhiṁ,
buddhānaṁ sāsane rato”.

Idaṁ vatvāna soraṭṭho,
viramitvā pāpadassanā;
Namo bhagavato katvā,
pāmokkho rathamāruhīti.

Nandakapetavatthu tatiyaṁ.

Translation: . Source: SuttaCentral / Bilara (public domain, CC0).

These texts are freely available — anyone who wishes can support the work with a gift.