Ds 2.1.6
2.1.6. Die unheilsamen Dinge
2.1.6. Dvādasa akusala
Deutsch und Pāli stehen hier nebeneinander, aber nicht Absatz für Absatz ausgerichtet: die beiden Fassungen zählen die Stellen verschieden. Die Nummern im deutschen Text sind die der gedruckten Ausgabe.
1. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 375PTS cs 365Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Freude begleitet, mit falschen Ansichten verbunden, veranlasst durch irgendein (Objekt, nämlich ein) Seh-, Hör-, Riech-, Schmeck-, Berührungs- oder Geistobjekt, zu dieser Zeit bestehen:
- Sinneseindruck
- Falsche Gesinnung
- Gefühl
- Falsche Anstrengung
- Wahrnehmung
- Falsche Sammlung
- Wille
- Kraft der Energie
- Bewusstsein
- Kraft der Sammlung
- Gedankenfassen
- Kraft der Schamlosigkeit
- Überlegen
- Kraft der Gewissenlosigkeit
- Entzücken
- Gier
- Glücksgefühl
- Verblendung
- Geistige Einspitzigkeit
- Begehrlichkeit
- Fähigkeit der Willenskraft
- Falsche Ansicht
- Fähigkeit der Sammlung
- Schamlosigkeit
- Geistfähigkeit
- Gewissenlosigkeit
- Fähigkeit der Freude
- Geistesruhe
- Lebensfähigkeit
- Spannkraft
- Falsche Ansicht
- Unzerstreutheit.
Diese Dinge oder was zu dieser Zeit noch an anderen bedingt entstandenen unkörperlichen Dingen besteht, sind unheilsam.
(In diesen Bewusstseinszuständen gibt es die folgenden „ergänzenden Faktoren“:
- Absicht
- Entschluss
- Aufmerken
- Aufgeregtheit (uddhacca).
Im 12. unheilsamen Bewusstseinszustand ist jedoch „Aufgeregtheit“ so stark, dass sie den Charakter dieses Bewusstseinszustandes bestimmt und ist daher dort (Nr. 443) ausdrücklich in der Aufzählung der Faktoren genannt.)
Np-bh 376-380PTS cs 366-370(wie in 2–6)
Np-bh 381PTS cs 371Was ist das zu dieser Zeit bestehende Gedankenfassen? Was zu dieser Zeit Denken ist, das Gedankenfassen, das Bedenken, das Richten und Heften (des Gedankens), das Einstellen des Geistes, die Falsche Gesinnung.
Np-bh 382-384PTS cs 372-374(wie 8–10)
Np-bh 385PTS cs 375Was ist die zu dieser Zeit bestehende Geistige Einspitzigkeit? Was zu dieser Zeit die Stetigkeit, die zusammenhaltende und eindringende Stetigkeit des Geistes ist, das Nicht-Abgelenktwerden, die Unzerstreutheit, das Nicht-Abschweifen, die Geistesruhe, die Fähigkeit der Sammlung, die Kraft der Sammlung, die Falsche Sammlung.
Np-bh 386PTS cs 376Was ist die zu dieser Zeit bestehende Fähigkeit der Willenskraft? Was zu dieser Zeit geistiger Willenseinsatz ist ... (wie 13) ... Willenskraft als Fähigkeit und als Kraft, Falsche Anstrengung.
Np-bh 387PTS cs 377(wie in 385)
Np-bh 388-390PTS cs 378-380(wie in 17–19)
Np-bh 391PTS cs 381Was ist die zu dieser Zeit bestehende Falsche Ansicht? Die zu dieser Zeit bestehende (falsche) Ansicht und Theorie, das Dickicht der Ansichten, die Wildnis der Ansichten, die (die Wahrheit) entstellenden Ansichten, das Sichwinden in Ansichten, die Fessel der Ansichten, sich an sie festhalten und klammern, dogmatisches Sichfestlegen, die Voreingenommenheit, der Abweg, der Irrweg, die Verkehrtheit (im Denken), Sektiererglauben, verkehrte Auffassung.
Np-bh 392-394PTS cs 382-384(wie 381, 386, 385)
Np-bh 395-396PTS cs 385-386(wie 386, 385)
Np-bh 397PTS cs 387Was ist die zu dieser Zeit bestehende Kraft der Schamlosigkeit? Dass man sich zu dieser Zeit nicht des Schämenswerten schämt, sich nicht schämt beim Auftreten schlechter, unheilsamer Dinge.
Np-bh 398PTS cs 388Was ist die zu dieser Zeit bestehende Kraft der Gewissenlosigkeit? Dass man zu dieser Zeit keine Scheuempfindet vor Scheuenswertem, dass man keine Scheu empfindet beim Auftreten schlechter, unheilsamer Dinge.
Np-bh 399PTS cs 389Was ist die zu dieser Zeit bestehende Gier? Die zu dieser Zeit bestehende Gier, das Gieren und Gierigsein, die Lust, das Gelüsten und Gelüstigsein, die Begehrlichkeit; Gier als Wurzel des Unheilsamen.
Np-bh 400PTS cs 390Was ist die zu dieser Zeit bestehende Verblendung? Die zu dieser Zeit bestehende Unkenntnis, Einsichtslosigkeit, mangelnde Auffassungsgabe, Verständnislosigkeit, mangelnde Verständnistiefe, das Nicht-Durchschauen, mangelndes Begreifen und Erfassen, Mangel an Überlegtheit, an Nachdenklichkeit und an Denktätigkeit; Unklugheit, Torheit, Verblendung, Wahn, Wahnbetörtheit, Nichtwissen, die Flut des Nichtwissens, das Joch des Nichtwissens, die Nichtwissens-Neigung, die Befangenheit im Nichtwissen, die Schranke des Nichtwissens; Verblendung als Wurzel des Unheilsamen.
Np-bh 401-407PTS cs 391-397(wie 399, 391, 397, 398, 385, 386, 385)
Der zusammenfassende Abschnitt
Np-bh 408Zu dieser Zeit nun gibt es:
- vier Daseinsgruppen
- zwei Sinnesgrundlagen
- zwei Elemente
- drei Nahrungsarten
- fünf Fähigkeiten
- eine fünfgliedrige Vertiefung
- einen viergliedrigen (falschen) Pfad
- vier Kräfte
- zwei Wurzelursachen
- einen Sinneseindruck
- usw. (wie in 58)
Diese Dinge ... sind unheilsam.
Np-bh 409PTS cs 398Was ist die zu dieser Zeit bestehende Gruppe Gestaltungen?
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 2, 3, 5, 9, 13, 14.)
Diese Dinge oder was zu dieser Zeit noch an anderen bedingt entstandenen unkörperlichen Dingen besteht, (jedoch) mit Ausnahme der Gruppen Gefühl, Wahrnehmung und Bewusstsein—das ist die dann bestehende Gruppe Gestaltungen.
2. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 410PTS cs 399Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Freude begleitet, mit falschen Ansichten verbunden, vorbereitet, veranlasst ... (Fortsetzung wie 375).
- („Ergänzende Faktoren“: 1.–4. wie in Nr. 375;
- 5. Starrheit (thīna)
- 6. Müdigkeit (middha)]
3. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 411PTS cs 400Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Freude begleitet, nicht mit falschen Ansichten verbunden, veranlasst durch irgend ein (Objekt, nämlich ein) Seh-, Hör-, Riech-, Schmeck-, Berührungs- oder Geistobjekt—zu dieser Zeit bestehen:
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 16 und 27.)
- („Ergänzende Faktoren“:
- 1.–4. wie in 375;
- 5. Dünkel (māna)]
Der zusammenfassende Abschnitt
Np-bh 412Zu dieser Zeit nun gibt es:
- vier Daseinsgruppen
- zwei Sinnesgrundlagen
- zwei Elemente
- drei Nahrungsarten
- fünf Fähigkeiten
- eine fünfgliedrige Vertiefung
- einen dreigliedrigen (falschen) Pfad
- vier Kräfte
- zwei Wurzelursachen
- einen Sinneseindruck
- usw. (wie in 58)
Np-bh 413PTS cs 401Was ist die zu dieser Zeit bestehende Gruppe Gestaltungen?
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 2, 3, 5, 9, 13, 14, 16, 27.)
4. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 414PTS cs 402Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Freude begleitet, nicht mit falschen Ansichten verbunden, vorbereitet, veranlasst ... (Fortsetzung wie in 411).
- („Ergänzende Faktoren“:
- 1.–4. wie in Nr. 375;
- 5. Dünkel,
- 6. Starrheit,
- 7. Müdigkeit)
5. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 415PTS cs 403Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Gleichmut begleitet, mit falschen Ansichten verbunden, veranlasst durch irgendein (Objekt, nämlich ein) Seh-, Hör-, Riech-, Schmeck-, Berührungs- oder Geistobjekt—zu dieser Zeit bestehen:
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 8, 9 und 14; es kommen hinzu:
- „Gleichmut“
- „Fähigkeit des Gleichmuts“.)
- („Ergänzende Faktoren“: 1.–4. wie in 375)
Np-bh 416PTS cs 404(wie 2)
Np-bh 417-419PTS cs 405-407(wie 153–155)
Der zusammenfassende Abschnitt
Np-bh 420Zu dieser Zeit nun gibt es:
- vier Daseinsgruppen
- zwei Sinnesgrundlagen
- zwei Elemente
- drei Nahrungsarten
- fünf Fähigkeiten
- eine viergliedrige Vertiefung
- einen viergliedrigen (falschen) Pfad
- vier Kräfte
- zwei Wurzelursachen
- einen Sinneseindruck usw. (wie in 58)
Np-bh 421PTS cs 408Was ist die zu dieser Zeit bestehende Gruppe Gestaltungen?
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 2, 3, 5, 8, 9, 13, 14)
6. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 422PTS cs 409Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Gleichmut begleitet, mit falschen Ansichten verbunden, vorbereitet, veranlasst ... (Fortsetzung wie in 415)
- („Ergänzende Faktoren“: wie in Nr. 411)
7. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 423PTS cs 410Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Gleichmut begleitet, nicht mit falschen Ansichten verbunden, veranlasst ... durch irgendein (Objekt, nämlich ein) Seh-, Hör-, Riech-, Schmeck-, Berührungs- oder Geistobjekt—zu dieser Zeit bestehen:
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 8, 9, 14, 16 und 27; es kommen hinzu:
- „Gleichmut“
- „Fähigkeit des Gleichmuts“.)
- („Ergänzende Faktoren“: 1.–4. wie in 375;
- 5. Dünkel)
Der zusammenfassende Abschnitt
Np-bh 424Zu dieser Zeit nun gibt es:
- vier Daseinsgruppen
- zwei Sinnesgrundlagen
- zwei Elemente
- drei Nahrungsarten
- fünf Fähigkeiten
- eine viergliedrige Vertiefung
- einen dreigliedrigen (falschen) Pfad
- usw.
Np-bh 425PTS cs 411Was ist die zu dieser Zeit bestehende Gruppe Gestaltungen?
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 2, 3, 5, 8, 9, 13, 14, 16, 27)
8. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 426PTS cs 412Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Gleichmut begleitet, nicht mit falschen Ansichten verbunden, vorbereitet, veranlasst ... (Fortsetzung wie 423).
- („Ergänzende Faktoren“ wie in Nr. 414)
9. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 427PTS cs 413Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, der von Missstimmung begleitet ist, mit Abneigung verbunden, veranlasst— ... zu dieser Zeit bestehen:
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 8, 9, 14, 16, 24, 27; es kommen hinzu:
- „Schmerzgefühl“
- „Fähigkeit der Missstimmung“
- „Hass“
- „Übelwollen“.)
- („Ergänzende Faktoren“:
- – a) konstant: 1.–4. wie in 375;
- – b) nicht konstant: 5. entweder
- „Neid“ (issā)
- oder „Geiz“ (macchariya)
- oder „Gewissensunruhe“ (kukkucca))
Np-bh 428PTS cs 414(wie 2)
Np-bh 429PTS cs 415Was ist das zu dieser Zeit bestehende Gefühl? Was zu dieser Zeit geistiges Unbehagen, geistiger Schmerz ist, entstanden aus dem innerhalb des entsprechenden Geistbewusstseinselementes (bestehenden) Kontakt; die durch geistigen Kontakt entstandene unangenehme, schmerzliche Empfindung; das durch geistigen Kontakt entstandene unangenehme, schmerzliche Gefühl—das ist das dann bestehende Gefühl.
Np-bh 430PTS cs 416Was ist das zu dieser Zeit bestehende Schmerzgefühl? (Antwort wie in 429, unter Auslassung von „entstanden aus dem innerhalb des entsprechenden Geistbewusstseinselementes bestehenden Kontakt“).
Np-bh 431PTS cs 417Was ist die zu dieser Zeit bestehende Fähigkeit der Missstimmung? (Antwort wie in 429, unter Auslassung von „entstanden aus dem innerhalb des entsprechenden Geistbewusstseinselementes bestehenden Kontakt“.)
Np-bh 432PTS cs 418Was ist der zu dieser Zeit bestehende Hass? Der zu dieser Zeit bestehende Hass, das Hassen, das Gehässigsein, die Aufgebrachtheit, das Aufgebrachtsein, das Aufgebrachtwerden, Gegnerschaft, Feindseligkeit, Grobheit, Schroffheit, Missvergnügen des Geistes—das ist der dann bestehende Hass.
Np-bh 433PTS cs 419Was ist das zu dieser Zeit bestehende Übelwollen? (wie 432)
Der zusammenfassende Abschnitt
Np-bh 434Zu dieser Zeit nun gibt es:
- vier Daseinsgruppen
- zwei Sinnesgrundlagen
- zwei Elemente
- drei Nahrungsarten
- fünf Fähigkeiten
- eine viergliedrige Vertiefung
- einen dreigliedrigen (falschen) Pfad
- vier Kräfte
- zwei Wurzelursachen (nämlich Hass und Verblendung)
- einen Sinneseindruck
- usw. (wie in 58).
Np-bh 435PTS cs 420Was ist die zu dieser Zeit bestehende Gruppe Gestaltungen?
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 2, 3, 5, 8, 9, 13, 14, 16, 24, 26, 27; es kommen hinzu:
- „Hass“ und
- „Übelwollen“.)
10. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 436PTS cs 421Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Missstimmung begleitet, mit Abneigung verbunden, vorbereitet, veranlasst ... (wie 423).
- („Ergänzende Faktoren“:
- a) konstant:
- 1.–4. wie in 375;
- 5. Starrheit,
- 6. Müdigkeit
- b) nicht konstant:
- 7. entweder „Neid“ (issā)
- oder „Geiz“ (macchariya)
- oder „Gewissensunruhe“ (kukkucca)]
- a) konstant:
11. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 437PTS cs 422Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Gleichmut begleitet, mit Zweifel verbunden, veranlasst ...—zu dieser Zeit bestehen:
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 8, 9, 12, 14, 16, 19, 21, 24, 26, 27, 30; es kommen hinzu:
- „Gleichmut“ und
- „Fähigkeit des Gleichmuts“
- „Zweifel“.)
- („Ergänzende Faktoren“:
- 1. Aufmerken,
- 2. Aufgeregtheit)
Np-bh 438PTS cs 423(wie 2)
Np-bh 439PTS cs 424Was ist die zu dieser Zeit bestehende geistige Einspitzigkeit? Die zu dieser Zeit bestehende Stetigkeit des Geistes, das ist die dann bestehende geistige Einspitzigkeit .
Np-bh 440PTS cs 425Was ist der zu dieser Zeit bestehende Zweifel? Was zu dieser Zeit Zweifel ist, das Zweifeln, Im-Zweifelsein, Ungewissheit, Zweifelsucht, im Zwiespalt sein, vor einem Scheideweg stehen, Unschlüssigkeit, das Fehlen eindeutiger Auffassung, (einer Entscheidung) ausweichen, sich (ihr) entziehen, mangelndes Erfassen , Starrheit des Geistes , beunruhigendes Unsicherheitsgefühl —das ist der dann bestehende Zweifel.
Der zusammenfassende Abschnitt
Np-bh 441Zu dieser Zeit nun gibt es:
- vier Daseinsgruppen
- zwei Sinnesgrundlagen
- zwei Elemente
- drei Nahrungsarten
- vier Fähigkeiten
- eine viergliedrige Vertiefung
- einen zweigliedrigen (falschen) Pfad
- drei Kräfte
- eine Wurzelursache
- einen Sinneseindruck
- usw. (wie in 58).
Np-bh 442PTS cs 426Was ist die zu dieser Zeit bestehende Gruppe Gestaltungen?
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 2, 3, 5, 8, 9, 12, 13, 14, 16, 19, 21, 24, 26, 27, 30; es kommt hinzu: „Zweifel“.)
12. unheilsame Bewusstseinsvorgang
Np-bh 443PTS cs 427Welche Dinge sind unheilsam? Zu einer Zeit, wenn ein unheilsamer Bewusstseinszustand aufgestiegen ist, von Gleichmut begleitet, mit Aufgeregtheit verbunden, veranlasst ...—zu dieser Zeit bestehen:
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 8, 9, 14, 16, 24, 26, 27; es kommen hinzu:
- „Gleichmut“
- „Fähigkeit des Gleichmuts“
- „Aufgeregtheit “.)
- („Ergänzende Faktoren“:
- 1. Entschluss,
- 2. Aufmerken,
- 3. Aufgeregtheit ist hier ein Hauptfaktor)
Np-bh 444PTS cs 428(wie 2)
Np-bh 445PTS cs 429Was ist die zu dieser Zeit bestehende Aufgeregtheit? Was zu dieser Zeit die Aufgeregtheit des Geistes ist, die Unruhe, die geistige Zerstreutheit, das Abschweifen des Geistes—das ist die dann bestehende geistige Aufgeregtheit.
Der zusammenfassende Abschnitt
Np-bh 446Zu dieser Zeit nun gibt es:
- vier Daseinsgruppen
- zwei Sinnesgrundlagen
- zwei Elemente
- drei Nahrungsarten
- fünf Fähigkeiten
- eine viergliedrige Vertiefung
- einen dreigliedrigen (falschen) Pfad
- vier Kräfte
- eine Wurzelursache
- einen Sinneseindruck
- usw. (wie in 58).
Np-bh 447PTS cs 430Was ist die zu dieser Zeit bestehende Gruppe Gestaltungen?
- Sinneseindruck usw.
- (Aus der Aufzählung in 375 fallen hier fort die dortigen Nr. 2, 3, 5, 8, 9, 13, 14, 16, 24, 26, 27; es kommt hinzu: „Aufgeregtheit“.)
Diese Dinge oder was zu dieser Zeit noch an anderen bedingt entstandenen unkörperlichen Dingen besteht, (jedoch) mit Ausnahme der Gruppen Gefühl, Wahrnehmung und Bewusstsein—das ist die dann bestehende Gruppe Gestaltungen.
Diese Dinge sind unheilsam.
2.1 Cittuppādakaṇḍa
2.1.6. Dvādasa akusala
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti somanassasahagataṁ diṭṭhigatasampayuttaṁ rūpārammaṇaṁ vā saddārammaṇaṁ vā gandhārammaṇaṁ vā rasārammaṇaṁ vā phoṭṭhabbārammaṇaṁ vā dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṁ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṁ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṁ hoti, samādhindriyaṁ hoti, manindriyaṁ hoti, somanassindriyaṁ hoti, jīvitindriyaṁ hoti, micchādiṭṭhi hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṁ hoti, samādhibalaṁ hoti, ahirikabalaṁ hoti, anottappabalaṁ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, micchādiṭṭhi hoti, ahirikaṁ hoti, anottappaṁ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Katamo tasmiṁ samaye phasso hoti? Yo tasmiṁ samaye phasso phusanā samphusanā samphusitattaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye phasso hoti.
Katamā tasmiṁ samaye vedanā hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṁ cetasikaṁ sātaṁ cetasikaṁ sukhaṁ cetosamphassajaṁ sātaṁ sukhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā— ayaṁ tasmiṁ samaye vedanā hoti.
Katamā tasmiṁ samaye saññā hoti? Yā tasmiṁ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye saññā hoti.
Katamā tasmiṁ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṁ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye cetanā hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu— idaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ hoti.
Katamo tasmiṁ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṁ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo— ayaṁ tasmiṁ samaye vitakko hoti.
Katamo tasmiṁ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṁ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā— ayaṁ tasmiṁ samaye vicāro hoti.
Katamā tasmiṁ samaye pīti hoti? Yā tasmiṁ samaye pīti pāmojjaṁ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṁ attamanatā cittassa— ayaṁ tasmiṁ samaye pīti hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye sukhaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cetasikaṁ sātaṁ cetasikaṁ sukhaṁ cetosamphassajaṁ sātaṁ sukhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā— idaṁ tasmiṁ samaye sukhaṁ hoti.
Katamā tasmiṁ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṁ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ micchāsamādhi— ayaṁ tasmiṁ samaye cittassekaggatā hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye vīriyindriyaṁ hoti? Yo tasmiṁ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṁ vīriyindriyaṁ vīriyabalaṁ micchāvāyāmo— idaṁ tasmiṁ samaye vīriyindriyaṁ hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye samādhindriyaṁ hoti? Yā tasmiṁ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ micchāsamādhi— idaṁ tasmiṁ samaye samādhindriyaṁ hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye manindriyaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu— idaṁ tasmiṁ samaye manindriyaṁ hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye somanassindriyaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cetasikaṁ sātaṁ cetasikaṁ sukhaṁ cetosamphassajaṁ sātaṁ sukhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā— idaṁ tasmiṁ samaye somanassindriyaṁ hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye jīvitindriyaṁ hoti? Yo tesaṁ arūpīnaṁ dhammānaṁ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṁ jīvitindriyaṁ— idaṁ tasmiṁ samaye jīvitindriyaṁ hoti.
Katamā tasmiṁ samaye micchādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṁ samaye diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaññojanaṁ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyāsaggāho— ayaṁ tasmiṁ samaye micchādiṭṭhi hoti.
Katamo tasmiṁ samaye micchāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṁ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo— ayaṁ tasmiṁ samaye micchāsaṅkappo hoti.
Katamo tasmiṁ samaye micchāvāyāmo hoti? Yo tasmiṁ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṁ vīriyindriyaṁ vīriyabalaṁ micchāvāyāmo— ayaṁ tasmiṁ samaye micchāvāyāmo hoti.
Katamo tasmiṁ samaye micchāsamādhi hoti? Yā tasmiṁ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ micchāsamādhi— ayaṁ tasmiṁ samaye micchāsamādhi hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye vīriyabalaṁ hoti? Yo tasmiṁ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṁ vīriyindriyaṁ vīriyabalaṁ micchāvāyāmo— idaṁ tasmiṁ samaye vīriyabalaṁ hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye samādhibalaṁ hoti? Yā tasmiṁ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ micchāsamādhi— idaṁ tasmiṁ samaye samādhibalaṁ hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye ahirikabalaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye na hirīyati hiriyitabbena na hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā— idaṁ tasmiṁ samaye ahirikabalaṁ hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye anottappabalaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā— idaṁ tasmiṁ samaye anottappabalaṁ hoti.
Katamo tasmiṁ samaye lobho hoti? Yo tasmiṁ samaye lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṁ abhijjhā lobho akusalamūlaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye lobho hoti.
Katamo tasmiṁ samaye moho hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye aññāṇaṁ adassanaṁ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṁ dummejjhaṁ bālyaṁ asampajaññaṁ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṁ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye moho hoti.
Katamā tasmiṁ samaye abhijjhā hoti? Yo tasmiṁ samaye lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṁ abhijjhā lobho akusalamūlaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye abhijjhā hoti.
Katamā tasmiṁ samaye micchādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṁ samaye diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaññojanaṁ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyāsaggāho— ayaṁ tasmiṁ samaye micchādiṭṭhi hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye ahirikaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye na hirīyati hiriyitabbena na hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā— idaṁ tasmiṁ samaye ahirikaṁ hoti.
Katamaṁ tasmiṁ samaye anottappaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā— idaṁ tasmiṁ samaye anottappaṁ hoti.
Katamo tasmiṁ samaye samatho hoti? Yā tasmiṁ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ micchāsamādhi— ayaṁ tasmiṁ samaye samatho hoti.
Katamo tasmiṁ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṁ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṁ vīriyindriyaṁ vīriyabalaṁ micchāvāyāmo— ayaṁ tasmiṁ samaye paggāho hoti.
Katamo tasmiṁ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṁ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ micchāsamādhi— ayaṁ tasmiṁ samaye avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Tasmiṁ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, pañcaṅgikaṁ jhānaṁ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti …pe… ekaṁ dhammāyatanaṁ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Katamo tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṁ samādhindriyaṁ jīvitindriyaṁ micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṁ samādhibalaṁ ahirikabalaṁ anottappabalaṁ lobho moho abhijjhā micchādiṭṭhi ahirikaṁ anottappaṁ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṁ ṭhapetvā saññākkhandhaṁ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti somanassasahagataṁ diṭṭhigatasampayuttaṁ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṁ vā …pe… dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti somanassasahagataṁ diṭṭhigatavippayuttaṁ rūpārammaṇaṁ vā saddārammaṇaṁ vā gandhārammaṇaṁ vā rasārammaṇaṁ vā phoṭṭhabbārammaṇaṁ vā dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṁ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṁ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṁ hoti, samādhindriyaṁ hoti, manindriyaṁ hoti, somanassindriyaṁ hoti, jīvitindriyaṁ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṁ hoti, samādhibalaṁ hoti, ahirikabalaṁ hoti, anottappabalaṁ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, ahirikaṁ hoti, anottappaṁ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Tasmiṁ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, pañcaṅgikaṁ jhānaṁ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti …pe… ekaṁ dhammāyatanaṁ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Katamo tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṁ samādhindriyaṁ jīvitindriyaṁ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṁ samādhibalaṁ ahirikabalaṁ anottappabalaṁ lobho moho abhijjhā ahirikaṁ anottappaṁ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṁ ṭhapetvā saññākkhandhaṁ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti somanassasahagataṁ diṭṭhigatavippayuttaṁ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṁ vā …pe… dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti upekkhāsahagataṁ diṭṭhigatasampayuttaṁ rūpārammaṇaṁ vā saddārammaṇaṁ vā gandhārammaṇaṁ vā rasārammaṇaṁ vā phoṭṭhabbārammaṇaṁ vā dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṁ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṁ hoti, samādhindriyaṁ hoti, manindriyaṁ hoti, upekkhindriyaṁ hoti, jīvitindriyaṁ hoti, micchādiṭṭhi hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṁ hoti, samādhibalaṁ hoti, ahirikabalaṁ hoti, anottappabalaṁ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, micchādiṭṭhi hoti, ahirikaṁ hoti, anottappaṁ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Katamo tasmiṁ samaye phasso hoti? Yo tasmiṁ samaye phasso phusanā samphusanā samphusitattaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye phasso hoti.
Katamā tasmiṁ samaye vedanā hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṁ cetasikaṁ neva sātaṁ nāsātaṁ cetosamphassajaṁ adukkhamasukhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā— ayaṁ tasmiṁ samaye vedanā hoti …pe….
Katamā tasmiṁ samaye upekkhā hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cetasikaṁ neva sātaṁ nāsātaṁ cetosamphassajaṁ adukkhamasukhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā— ayaṁ tasmiṁ samaye upekkhā hoti …pe….
Katamaṁ tasmiṁ samaye upekkhindriyaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cetasikaṁ neva sātaṁ nāsātaṁ cetosamphassajaṁ adukkhamasukhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā— idaṁ tasmiṁ samaye upekkhindriyaṁ hoti …pe… ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Tasmiṁ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṁ jhānaṁ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti …pe… ekaṁ dhammāyatanaṁ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Katamo tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṁ samādhindriyaṁ jīvitindriyaṁ micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṁ samādhibalaṁ ahirikabalaṁ anottappabalaṁ lobho moho abhijjhā micchādiṭṭhi ahirikaṁ anottappaṁ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṁ ṭhapetvā saññākkhandhaṁ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti upekkhāsahagataṁ diṭṭhigatasampayuttaṁ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṁ vā …pe… dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti upekkhāsahagataṁ diṭṭhigatavippayuttaṁ rūpārammaṇaṁ vā saddārammaṇaṁ vā gandhārammaṇaṁ vā rasārammaṇaṁ vā phoṭṭhabbārammaṇaṁ vā dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṁ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṁ hoti, samādhindriyaṁ hoti, manindriyaṁ hoti, upekkhindriyaṁ hoti, jīvitindriyaṁ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṁ hoti, samādhibalaṁ hoti, ahirikabalaṁ hoti, anottappabalaṁ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, ahirikaṁ hoti, anottappaṁ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Tasmiṁ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṁ jhānaṁ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti …pe… ekaṁ dhammāyatanaṁ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Katamo tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṁ samādhindriyaṁ jīvitindriyaṁ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṁ samādhibalaṁ ahirikabalaṁ anottappabalaṁ lobho moho abhijjhā ahirikaṁ anottappaṁ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṁ ṭhapetvā saññākkhandhaṁ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti upekkhāsahagataṁ diṭṭhigatavippayuttaṁ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṁ vā …pe… dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti domanassasahagataṁ paṭighasampayuttaṁ rūpārammaṇaṁ vā saddārammaṇaṁ vā gandhārammaṇaṁ vā rasārammaṇaṁ vā phoṭṭhabbārammaṇaṁ vā dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṁ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, dukkhaṁ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṁ hoti, samādhindriyaṁ hoti, manindriyaṁ hoti, domanassindriyaṁ hoti, jīvitindriyaṁ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṁ hoti, samādhibalaṁ hoti, ahirikabalaṁ hoti, anottappabalaṁ hoti, doso hoti, moho hoti, byāpādo hoti, ahirikaṁ hoti, anottappaṁ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Katamo tasmiṁ samaye phasso hoti? Yo tasmiṁ samaye phasso phusanā samphusanā samphusitattaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye phasso hoti.
Katamā tasmiṁ samaye vedanā hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṁ cetasikaṁ asātaṁ cetasikaṁ dukkhaṁ cetosamphassajaṁ asātaṁ dukkhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā— ayaṁ tasmiṁ samaye vedanā hoti …pe….
Katamaṁ tasmiṁ samaye dukkhaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cetasikaṁ asātaṁ cetasikaṁ dukkhaṁ cetosamphassajaṁ asātaṁ dukkhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā— idaṁ tasmiṁ samaye dukkhaṁ hoti …pe….
Katamaṁ tasmiṁ samaye domanassindriyaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cetasikaṁ asātaṁ cetasikaṁ dukkhaṁ cetosamphassajaṁ asātaṁ dukkhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā— idaṁ tasmiṁ samaye domanassindriyaṁ hoti …pe….
Katamo tasmiṁ samaye doso hoti? Yo tasmiṁ samaye doso dussanā dussitattaṁ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa— ayaṁ tasmiṁ samaye doso hoti …pe….
Katamo tasmiṁ samaye byāpādo hoti? Yo tasmiṁ samaye doso dussanā dussitattaṁ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa— ayaṁ tasmiṁ samaye byāpādo hoti …pe… ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Tasmiṁ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṁ jhānaṁ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti …pe… ekaṁ dhammāyatanaṁ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Katamo tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṁ samādhindriyaṁ jīvitindriyaṁ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṁ samādhibalaṁ ahirikabalaṁ anottappabalaṁ doso moho byāpādo ahirikaṁ anottappaṁ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṁ ṭhapetvā saññākkhandhaṁ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti domanassasahagataṁ paṭighasampayuttaṁ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṁ vā …pe… dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti upekkhāsahagataṁ vicikicchāsampayuttaṁ rūpārammaṇaṁ vā saddārammaṇaṁ vā gandhārammaṇaṁ vā rasārammaṇaṁ vā phoṭṭhabbārammaṇaṁ vā dhammārammaṇaṁ vā yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṁ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṁ hoti, manindriyaṁ hoti, upekkhindriyaṁ hoti, jīvitindriyaṁ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, vīriyabalaṁ hoti, ahirikabalaṁ hoti, anottappabalaṁ hoti, vicikicchā hoti, moho hoti, ahirikaṁ hoti, anottappaṁ hoti, paggāho hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Katamo tasmiṁ samaye phasso hoti? Yo tasmiṁ samaye phasso phusanā samphusanā samphusitattaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye phasso hoti …pe….
Katamā tasmiṁ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṁ samaye cittassa ṭhiti— ayaṁ tasmiṁ samaye cittassekaggatā hoti …pe….
Katamā tasmiṁ samaye vicikicchā hoti? Yā tasmiṁ samaye kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṁ vimati vicikicchā dveḷhakaṁ dvedhāpatho saṁsayo anekaṁsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṁ cittassa manovilekho— ayaṁ tasmiṁ samaye vicikicchā hoti …pe… ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Tasmiṁ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, cattāri indriyāni honti, caturaṅgikaṁ jhānaṁ hoti, duvaṅgiko maggo hoti, tīṇi balāni honti, eko hetu hoti, eko phasso hoti …pe… ekaṁ dhammāyatanaṁ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Katamo tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṁ jīvitindriyaṁ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo vīriyabalaṁ ahirikabalaṁ anottappabalaṁ vicikicchā moho ahirikaṁ anottappaṁ paggāho; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṁ ṭhapetvā saññākkhandhaṁ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Katame dhammā akusalā? Yasmiṁ samaye akusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti upekkhāsahagataṁ uddhaccasampayuttaṁ rūpārammaṇaṁ vā …pe… yaṁ yaṁ vā panārabbha, tasmiṁ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṁ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṁ hoti, samādhindriyaṁ hoti, manindriyaṁ hoti, upekkhindriyaṁ hoti, jīvitindriyaṁ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṁ hoti, samādhibalaṁ hoti, ahirikabalaṁ hoti, anottappabalaṁ hoti, uddhaccaṁ hoti, moho hoti, ahirikaṁ hoti, anottappaṁ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Katamo tasmiṁ samaye phasso hoti? Yo tasmiṁ samaye phasso phusanā samphusanā samphusitattaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye phasso hoti …pe….
Katamaṁ tasmiṁ samaye uddhaccaṁ hoti? Yaṁ tasmiṁ samaye cittassa uddhaccaṁ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṁ cittassa— idaṁ tasmiṁ samaye uddhaccaṁ hoti …pe… ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā.
Tasmiṁ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṁ jhānaṁ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, eko hetu hoti, eko phasso hoti …pe… ekaṁ dhammāyatanaṁ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā— ime dhammā akusalā …pe….
Katamo tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṁ samādhindriyaṁ jīvitindriyaṁ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṁ samādhibalaṁ ahirikabalaṁ anottappabalaṁ uddhaccaṁ moho ahirikaṁ anottappaṁ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṁ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṁ ṭhapetvā saññākkhandhaṁ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṁ— ayaṁ tasmiṁ samaye saṅkhārakkhandho hoti …pe… ime dhammā akusalā.
Dvādasa akusalacittāni.